Jump to content

elaboro

E Victionario

Appellatio pronuntiatusque

[ /-]
API: /eːlaˈboːroː/(classice)
Syllabificatio phonetica: ē·la·bō·rō — morphologica: e-labor-o

Notatio

[ /-]
← Latineex labōrō (labōrāre)

Verbum temporale

[ /-]

ēlabōr|ō, -āre, -āvī, -ātum [1][2][3][4][5]

  1. (Transitivē) Studiose et cum labore aliquid conficere
  2. (Intransitivē) Multum laboris ponere, sedulam operam dare

Coniugatio

[ /-]

Verbum finitum

Thema Vox activa
ēlabōr- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. ēlabōrō ēlabōrem   ēlabōrābam ēlabōrārem ēlabōrābō  
II. sing. ēlabōrās ēlabōrēs ēlabōrā! ēlabōrābās ēlabōrārēs ēlabōrābis ēlabōrātō!
III. sing. ēlabōrat ēlabōret   ēlabōrābat ēlabōrāret ēlabōrābit ēlabōrātō!
I. plur. ēlabōrāmus ēlabōrēmus   ēlabōrābāmus ēlabōrārēmus ēlabōrābimus  
II. plur. ēlabōrātis ēlabōrētis ēlabōrāte! ēlabōrābātis ēlabōrārētis ēlabōrābitis ēlabōrātōte!
III. plur. ēlabōrant ēlabōrent   ēlabōrābant ēlabōrārent ēlabōrābunt ēlabōrantō!­
Thema Vox passiva
ēlabōr- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
III. sing. ēlabōrātur ēlabōrētur   ēlabōrābātur ēlabōrārētur ēlabōrābitur —­
III. plur. ēlabōrantur ēlabōrentur   ēlabōrābantur ēlabōrārentur ēlabōrābuntur
Thema Vox activa
ēlabōrāv- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. ēlabōrāvī ēlabōrāverim ēlabōrāveram ēlabōrāvissem ēlabōrāverō
II. sing. ēlabōrāvistī ēlabōrāveris ēlabōrāverās ēlabōrāvissēs ēlabōrāveris
III. sing. ēlabōrāvit ēlabōrāverit ēlabōrāverat ēlabōrāvisset ēlabōrāverit
I. plur. ēlabōrāvimus ēlabōrāverimus ēlabōrāverāmus ēlabōrāvissēmus ēlabōrāverimus
II. plur. ēlabōrāvistis ēlabōrāveritis ēlabōrāverātis ēlabōrāvissētis ēlabōrāveritis
III. plur. ēlabōrāvērunt ēlabōrāverint ēlabōrāverant ēlabōrāvissent ēlabōrāverint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
ēlabōrāre ēlabōrāvisse ēlabōrātūrum,
-am, -um esse
ēlabōrāns   ēlabōrātūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
ēlabōrārī ēlabōrātum,
-am, -um esse
ēlabōrātum īrī   ēlabōrātus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
ēlabōrandī ēlabōrandus, -a, -um ēlabōrātum ēlabōrātū

Dictiones collatae

[ /-]

Synonyma

  1. cōnficiō, perficiō
  2. contendō, ēnītor

Composita

Dictiones derivatae

[ /-]

Translationes

[ /-]
Studiose et cum labore aliquid conficeredilatare ▼
Studiose et cum labore aliquid conficerecollabi ▲
Multum laboris poneredilatare ▼
Multum laboris ponerecollabi ▲

Loci

[ /-]
Q. Septimius Florens Tertullianus
ca. 150-230
antiq. class. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII XIII XIV XV XVI XVII XVIII XIX XX XXI

Latinitas postclassica

saec. III.

  • Ego quoque homicidium nonnumquam moechiae elaboro. Ut tragoedias omittam, sciunt hodie venenarii, sciunt magi, quot pellicatus ulciscar, quot rivalitates defendam, quot custodes, quot delatores, quot conscios auferam. Sciunt etiam obstetrices, quot adulteri conceptus trucidentur. —De pudicitia Tertulliani [6][7]

Fontes

  1. 1.0 1.1 Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. II, p. 244 — “ĒLĂBŌRO, as, āvi, ātum, are, 1. (ex et laboro)”
  2. 2.0 2.1 Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. I, p. 916 — “ē-lăbōro, āvi, ātum, 1. v. n. et a.”
  3. 3.0 3.1 Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — ē-labōro, āvī, ātum, āre (tom. 1, p. 2374)
  4. 4.0 4.1 Langenscheidt, Online-Wörterbuch (Lexicon Latinum et Germanicum)elaborare
  5. 5.0 5.1 Olivetti, Dizionario Latino (Lexicon Latinum et Italicum)elaboro
  6. 6.0 6.1 Quintus Septimius Florens Tertullianus - De pudicitia. (The Latin Library): Capitulum 5, [11] — elaboro
  7. 7.0 7.1 Vicicitatio: elaboro.