vendendus

Latin

Etymology

Future passive participle of vēndō.

Participle

vēndendus (feminine vēndenda, neuter vēndendum); first/second-declension participle

1. which is to be sold

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	vēndendus	vēndenda	vēndendum		vēndendī	vēndendae	vēndenda
genitive	vēndendī	vēndendae	vēndendī		vēndendōrum	vēndendārum	vēndendōrum
dative	vēndendō	vēndendae	vēndendō		vēndendīs
accusative	vēndendum	vēndendam	vēndendum		vēndendōs	vēndendās	vēndenda
ablative	vēndendō	vēndendā	vēndendō		vēndendīs
vocative	vēndende	vēndenda	vēndendum		vēndendī	vēndendae	vēndenda